Nakts

Redzu...

kā kādam auto sētā deg gabarīta lukturi. Saimnieks aizmirsis izslēgt, jo deg jau kādas minūtes 30. Kādam rīts sāksies ar tukšu akumulatoru un vēl nedod dievs ar aizgulēšanos. Ceturtdiena, itkā tik tuvu trakas darba nedēļas beigām, bet tā sāksies nelāgi. Un vēl tas aukstums!

Kādā logā mirgo zilgani violetas gaismas, kāds vēl 1 naktī skatās TV. Vai nu bezmiegs moka, vai Santai Barbarai noslēguma sērija, vai tieši otrādi - kādam paveicies un rītdien ir brīvdiena, tādēļ var 1 naktī skatīties Santas Barbaras pēdējo sēriju.

No rūpnīcas trim torņiem kūp vien divi. Kādam ceturtdienas rīts darbā sāksies ar atskaitēm par dīkstāvēm. Acīmredzot lielām un rūpniecību iespaidojošām. Jo trešais nekūp jau minūtes 30. Runā, ka ziemā jau tā rūpniecība neiet ''kā pa sviestu'', materiālu nav tik daudz un kvalitatīvi kā gribētos. Un vēl tas skurstenis nekūp..

Pretējā kāpņu telpā iedegas sensora gaisma, kāds nāk laukā. Uz naktsmaiņu? Nē, miskasti iznest un uzsmēķēt. Galvā doma, kādēļ 1 naktī jānes miskaste laukā? Vai arī tā tik vienkārši pa ceļam nakts smēķim. Bet kādēļ 1 naktī jāsmēķē? Vai nu pārdomas, īslaicīga depresija, cigarete un nakts sals vienīgie spēj atvēsināt kūpošo galvu, vai tieši otrādi - bijusi laba nakts un dzīve izdodas. Miskaste arī jāiznes, lai no rīta kaut nedaudz iepriecinātu mīļoto (sen zināms ir fakts, ka sievieti spēj iepriecināt neizskaidrojami, ikdienišķi sīkumi. Īpaši, ja nāk negaidot, kā, piemēram, naktī iznesta miskaste. Varbūt arī vakariņu trauki tika nomazgāti. No abām pusēm. Ej un saproti tās sievietes...).

Katram mums savs liktenis, katram savi notikumi, katram dzīves ceļš citādāk veidots un ejams. Who am I to judge? Kaut vairāk cilvēku pie šī retoriskā, taču kodolīgā teiciena pieturētos.

P.s. Mašīna aizbrauca. Gabarīti dega, jo kāds iekšā sēdēja. Laikam arī motors rūca (to nedzirdēju gan, jo sēdēju iekšā aiz aizvērta loga, siltumā, un subjektīvi vērtēju urbāno sētu), tādēļ akumulatoram no rīta nebūs ne mazākās vainas.

Santas Barbaras pēdējā sērija ātri vien beidzās. Nu prāts mierīgs un pie miera var doties.

Trīs torņi ir no divām rūpnīcām. Vienas rūpnīcas divi torņi kūp uz nebēdu. Otrai varbūt šonakt ar vadību saskaņota pauze ražošanā un visiem ceturtdienas rīts sāksies bez garām atskaitēm, bet ar siltu kafiju un kolēģa smaidu.

Miskastei un cigaretei pievienojās suns. Nu ja - tāds nu ir tas labākais draugs jeb mēs esam atbildīgi par tiem, ko pieradinām. Re - trīs lietderīgas lietas vienlaicīgi. Labi, vēzīti varēja arī nepabarot, bet kas jādara, jādara. Galvenais, lai cilvēks laimīgs. Un tā sieviete, kurai miskaste pa nakti maģiski tukša un izlietne tīra (sapņot nav liegts, hehe...).

P.s.s. Rezumē pavisam vienkāršs - velns nav tik melns kā to mālē. Jeb glāze var būt pustukša vai pa pusei pilna. Un arī 6 un 9 īstenībā ir viens un tas pats, atkarīgs tikai, no kuras puses skatās. Nu cerams skaidrība ieviesta visām gaumēm un saprašanām pa ceļam, laiks arī man doties pie miera. ''Doties pie miera'' - tik abstrakts šis jēdziens, jo liecinieki pauž, ka arī mans ''nakts miers'' nebūt nav tik mierīgs. Prāts cīnās ar ikdienas likstām pat tad, kad zemapziņa saldi snauž. Bet es no rīta mundra un izgulējusies... lielākoties.

Dzīvojam, baudām un dalāmies! Lai enerģija un prieks visiem šai ceturtdienā. Gads ir tikai sācies!

Ar labu nakti,

R.